ZENONS KOSIDOVSKIS
Evaņģēlistu stāsti
Savā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums, Zenons Kosidovskis analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un arheoloģijas atziņām. Starp apkārtklaiņojošiem sludinātājiem un praviešiem bija arī kāds Jēzus, «viens no miljoniem vergu»; vēlāk daudzu faktoru ietekmē, starp kuriem ne jau pēdējā vieta bija masu vajadzībai pēc jaunas reliģijas un pašu Jēzus mācekļu reliģiskai eksaltācijai, izveidojās no miroņiem augšāmcēlušās pestītāja tēls. Citiem vārdiem sakot, tika mitoloģizēti kāda reāla sludinātāja dzīves notikumi. Jaunās derības teksti, to skaitā arī evaņģēliji, radās tikai krietnu laiku pēc viņa nāves. Kristietības piekritēji aizpildīja robus Jēzus biogrāfijā ar savu iztēli, dibinādamies galvenokārt uz Vecās derības pravietojumiem (lai apstiprinātu Jēzus mesiānismu). Viņam piedēvēja izteicienus, kuriem vajadzēja attaisnot šādus vai tādus, dažādās kristiešu draudzēs izveidojušos rituālus. Z. Kosidovskis pārliecinoši parāda, ka Jaunās derības sacerējumi radušies, no vienas puses, dibinoties uz mutvārdu tradīciju, kas attīstījās saskaņā ar folkloras tradīcijām, bet, no otras puses, pateicoties evaņģēliju autoru apzināti tendenciozai jaunradei. Lai gan evaņģēlijus nav uzrakstījuši to nosaukumos uzrādītie cilvēki, tiem tomēr ir savi noteikti autori, un Kosidovskis mums atklāj ikviena šāda autora individuālā stila īpatnības.
RĪGA «ZINĀTNE» 1982
Zenon Kosidowoski OPOWIEŚCI EWANGELISTÓW Iskry, Warszawa, 1979
Polu rakstnieks Zenons Kosidovskis «Apvāršņa» lasītājiem Jau pazīstams pēc grāmatam «Kad saule bija dievs» un «Bībeles stāsti». Savā jaunajā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums, viņš analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un arheoloģijas atziņām.
No poļu valodas tulkojis Voldemārs Mejinovskis I. Svencickas pēcvārds